Alumīnija oksīds un silīcija karbīds

Alumīnija oksīds ir elastīgāks par silīcija karbīdu, jo tas darbojas gan ar sūknēšanas, gan tiešā spiediena sistēmām un nodrošina vienmērīgu apdari, ja tiek smidzināti cietāki metāli, piemēram, tērauds.

Silīcija karbīds ir gan asāks, gan cietāks par alumīnija oksīdu, taču tam ir trausla šaura forma, kas ātrāk nodilst, un tas ierobežo tā pielietojumu cietā koksnē vai krāsaino metālu ražošanā.

Cietība

Gan silīcija karbīds, gan alumīnija oksīds ir ļoti izturīgi materiāli, taču katra materiāla cietība atšķiras. To cietības un raupjuma īpašības atšķiras - cietība ļauj materiāliem izturēt lielāku spiedienu, savukārt cietība nodrošina aizsardzību pret skrāpējumiem dažādos materiālos.

Silīcija karbīdam ir asāki un cietāki abrazīvie graudi nekā alumīnija oksīdam, tāpēc tas ir lieliska izvēle nemetālisko materiālu spridzināšanai. Turklāt silīcija karbīdam piemīt izcila ķīmiskā stabilitāte un siltumvadītspēja, un to var izmantot dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, energoelektronikā vai ugunsizturīgajās iekārtās.

Alumīnija oksīda abrazīvie graudi nodrošina labākus rezultātus metālu vai cietas koksnes apstrādei, un tiem ir ilgāks kalpošanas laiks un lielāka izmaksu efektivitāte nekā silīcija karbīdam; turklāt to lietošana ir drošāka gaistošā vidē.

Alumīnija oksīdam ir vairākas tekstūras, piemēram, brūna, balta un rozā. Brūnā alumīnija oksīdam ir rupja, blāva tekstūra, un tas ir izturīgāks nekā rozā un baltais alumīnija oksīds. Tas labi darbojas uz metāliem, krāsotām virsmām un mīkstiem kokmateriāliem - tas lieliski darbojas iesūkšanas vai tiešā spiediena sistēmās, tomēr to nevajadzētu izmantot uz tādiem materiāliem kā izdedži vai čuguns; silīcija karbīds vai cirkonija alumīnija oksīds nodrošinātu daudz lielāku simetriju, vienlaikus izturot daudz lielāku spiedienu nekā alumīnija oksīds.

Izturība

Alumīnija oksīds un silīcija karbīds ir plaši izmantoti abrazīvie materiāli rūpniecībā, kas ar vienādu vieglumu veido gludu apdari uz dažādiem materiāliem. Katram no tiem piemīt unikālas īpašības, piemēram, cietība, izturība un ķīmiskā stabilitāte - tās ietver nodilumizturību, karstumizturību un statiskās elektrības veidošanos -, tāpēc tie ir piemēroti lietojumiem, kur ir augsts berzes līmenis; turklāt tie rada minimālu statiskās elektrības līmeni, ja tos izmanto gaistošā vidē, vienlaikus saglabājot pietiekamu ķīmisko stabilitāti, lai tie nerūsētu mitrā vidē.

Silīcija karbīds ir viens no cietākajiem abrazīvajiem materiāliem uz zemes, un tā cietība ir 9-9,5 pēc Mosa skalas. Tā asā mala ir ne tikai agresīvāka par alumīnija oksīdu, bet arī piemērotāka metāliem un nelīdzenām virsmām, piemēram, akmens un stikla virsmu pulēšanai un rūsas noņemšanai koka grīdas seguma atjaunošanas darbos. Slēgtā pārklājuma versijas nodrošina maksimālu graudu pārklājumu, lai radītu viendabīgu apdari.

Silīcija karbīds, pateicoties tā cietībai un izturībai pret temperatūru, pagarina komponentu kalpošanas ilgumu. Lietojot to amatnieciski, silīcija karbīda precizitāte trauslo materiālu veidošanā pagarina to kā amatniecības izstrādājumu ilgmūžību. Tomēr katram uzdevumam ir ļoti svarīgi izvēlēties piemērotu abrazīvo materiālu - izlasiet Kramer Industries bloga ierakstu, lai uzzinātu, kā izvēlēties piemērotus smilšpapīra abrazīvus katram darbam.

Asums

Alumīnija oksīda un silīcija karbīda abrazīvie materiāli ir vieni no visbiežāk izmantotajiem metālapstrādē. Abi nodrošina izcilu veiktspēju un konsekvenci, ko var izmantot gan koksnes apdares, gan krāsu, plastmasas virsmu un metāla virsmu slīpēšanai. Lai gan starp tiem ir dažas atšķirības - alumīnija oksīdam ir bloķveida graudu struktūra, kas to padara piemērotāku smalkiem vai precīziem uzdevumiem, savukārt SiC augstāka karstumizturība padara to piemērotāku trauslāku materiālu, piemēram, keramikas, apstrādei.

Tomēr silīcija karbīds ir sarežģītāks un asāks materiāls nekā alumīnija oksīds, tāpēc tas ir labāka izvēle, ja nepieciešams rupji slīpēt vai slīpēt cietākus materiālus, piemēram, cementētu karbīdu. Turklāt tā cietība ļauj tam ilgāk saglabāt malu, kas var būt īpaši noderīgi, apstrādājot trauslākus materiālus, piemēram, keramiku.

Ja jūsu projektam nepieciešama precīza slīpēšana, apsveriet iespēju izvēlēties keramikas abrazīvus. Keramikas abrazīvi ir ideāli piemēroti metālapstrādei, automobiļu darbiem un rūpnieciskai apstrādei; atšķirībā no dažiem silīcija karbīdu saturošiem abrazīviem tie ir drošāki metālam un ļauj veikt ātrgaitas slīpēšanu, nebojājot virsmas, kā arī efektīvi apstrādā alumīnija lējumus, vieglā tērauda slīpējumu, nerūsējošā tērauda apdari, kā arī titāna sakausējumus kosmosa nozarē. Turklāt, salīdzinot ar tradicionālajiem izstrādājumiem, keramiku nepieciešams retāk mainīt, tādējādi tīrīšana kopumā ir vienkāršāka!

Izmaksas

Silīcija karbīds ir augstas kvalitātes abrazīvs materiāls, kas metāla virsmām nodrošina pievilcīgu apdari. Tas ir mazāk uzņēmīgs pret aizsērēšanu nekā alumīnija oksīds, un tā veiktspēja ir noturīgāka nekā tā konkurentiem; tomēr tā izmaksas var padarīt to dārgāku; lai nodrošinātu optimālu veiktspēju, ir svarīgi izvēlēties atbilstošu graudu lielumu maksimālai efektivitātei un izturībai.

Alumīnija oksīda abrazīvs ir viens no visplašāk izmantotajiem abrazīvu veidiem. Alumīnija oksīds, kas pieejams no rupjas līdz mikrogranulozes izstrādājumiem un ir viegli piestiprināms pie dažādām pamatnēm, ir lieliski piemērots daudziem substrātiem, tostarp metālam (īpaši mīkstiem), stikla šķiedrai, drywall un krāsotai/gruntētai koksnei - tas pat ir lieliska izvēle starpkārtu slīpēšanai kokapstrādes projektos!

Melnais silīcija karbīds, ko parasti dēvē par karborundu, ir ārkārtīgi ciets un leņķveida abrazīvs materiāls, ko vairākkārt izmanto klinšu drupināšanai, un to var pat sajaukt ar rupjākiem abrazīviem materiāliem, lai izveidotu efektīvākus darba maisījumus. Turklāt tā atkārtota izmantošana padara to par populāru izvēli spridzināšanas darbos; turklāt tas ir ekonomisks un videi draudzīgs risinājums, ja to izmanto citos objektos, piemēram, spridzināšanas projektos.

Lai gan ar abiem abrazīviem materiāliem var iegūt gludu virsmu, alumīnija oksīds parasti ir labāks krāsaino metālu slīpēšanā nekā dimanti un bora karbīds, nemaz nerunājot par to, ka tas ir ekonomiski izdevīgāks par šīm alternatīvām.